Andris Šuvajevs: Anarhisms, nauda, parāds un nevienlīdzība

Aicinām uz Andra Šuvajeva sarunlekciju ciklu par naudu un revolūciju.


Latvijas simtgades svinības norit pagātnes zīmē. Valda vārdos neizteikts, bet spēcīgs pieņēmums, ka šis simboliskais notikums ir jābalsta atcerē par bijušo. Tomēr centienos atdzīvināt pagātni paslīd garām iespēja apcerēt valsts nākotni. Kādi ir Latvijas iedzīvotāju sapņi, mērķi, ieceres? Vai tie sniedzas tālāk par nākamā gada slieksni? Ja mums, šolaiku Latvijas iedzīvotājiem, jautātu, kā mēs iztēlojamies savu valsti pēc 100 gadiem, vai mūsu atbildes būtu līdzīgas? Mūsu kopīgās rūpes par nākotni un tās (ne)iespējamību būs pamats šim sarunlekciju ciklam. Šīs publiskās diskusijas sniegs platformu ikvienam interesentam apspriest tēmas, kas mēdz būt visai marginālas, bet kam piemīt potenciāls mainīt kategorijas, kurās ierasts domāt par šī brīža politiskajām iespējām. Sarunlekciju cikla mērķis ir sākt veidot valodu domāšanai par nākotni.


Sarunlekciju cikla ietvaros notiks četras diskusijas:

30.08 – Anarhisms un revolūcija

Haoss, terorisms, patvaļa, utopija – lūk, daži no vārdiem, kas nāk prātā, kad tiek pieminēts anarhisms vai revolūcija. Tomēr aiz šiem aizspriedumiem slēpjas izsmalcināta ētiska nostāja un spēcīga valsts struktūru kritika. Bieži vien izrādās, ka jebkurš saprātīgs cilvēks labprāt piekrīt anarhisma principiem un faktiski lielu daļu savas dzīves pavada saskaņā ar tiem. Taču pieņēmums, ka anarhisms varētu pastāvēt globālā mērogā, liekas absurds. Kāpēc? Vai Latvijas politiskā virtuve tikai iegūtu, ja to apdraudētu īsteni anarhistiska kustība? Šajā sarunlekcijā apskatīsim dažādas mūsdienu revolucionārās kustības, cenšoties labāk izprast to dalībnieku motīvus, valsts kritiku un sasniegto. Centīsimies arī izprast, kā varētu izskatīties revolūcija 21. gadsimtā un kādi būtu tās priekšnoteikumi. Lekcijas ieraksts.

06.09 – Naudas antropoloģija jeb Pirmais solis uz revolūciju

No kurienes rodas nauda? Vai tā tiešām neaug kokos? Kas vispār ir nauda, un vai tā ir viendabīga, nemainīga un mūžīga? Laikā, kad lielai daļai Latvijas iedzīvotāju naudas vienkārši nav, ir vērts sākt uzdot fundamentālus jautājumus par to, kāda ir naudas vēsture, kam pieder tiesības radīt naudu un ar kādu nolūku tā tiek radīta. Sarunlekcijas laikā centīsimies izprast naudas sākotnējo funkciju un atšķirības starp jēdzieniem “nauda” un “skaidra nauda”, kā arī ieskatīsimies centrālo banku vēsturē, lai labāk izprastu to, kā nauda darbojas mūsdienās. Pievērsīsim uzmanību arī dažādiem mūsdienu eksperimentiem, kas aicina pārvērtēt valdošos pieņēmumus par naudas iedabu un tās radīšanu.

Lekcijas ieraksts.

13.09 – Parādu atcelšana un fiskālā verdzība

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju atrodas parādu jūgā, kas viņus nospiež arvien smagāk. Vai būtu iespējams šos parādus vienkārši atcelt? Vairāku tūkstošgadu vēsture liecina, ka parādu atcelšana ir tikusi īstenota ne reizi vien, diemžēl šīs vēstures nezināšana liedz jēgpilni apspriest idejas par parādu atcelšanu iespējamību. Lai labāk izprastu šīs idejas nozīmi un lietderību, analizēsim Latvijas ekonomisko situāciju pēdējā desmitgadē, pievēršot uzmanību publiskā un privātā sektora parādiem un to ietekmei uz valsts fiskālo politiku. Tostarp centīsimies apspriest visai neērtu tēmu – esošā Latvijas valsts parāda leģitimitāti un mēğināsim noskaidrot, kādas būtu sekas, ja Latvijas iedzīvotāji pieprasītu šī parāda norakstīšanu.

Lekcijas ieraksts.

20.09 – Marksa rēgs: nabadzība un nevienlīdzība Latvijā Karls Markss ir tabu. Atliek atzinīgi izteikties par kādu Marksa ideju, lai sacīto tūliņ pat identificētu ar padomju totalitāro režīmu. Ir pienācis laiks lauzt šo intelektuālo blokādi. Marksa materiālo procesu analīze joprojām spēj sniegt atbildes uz būtiskiem jautājumiem, piemēram, par to, kāpēc Latvijā valda milzīga ekonomiskā nevienlīdzība. Kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir kļuvusi par vienu no kapitālisma paradīzēm: korumpēta elite, absurda nodokļu politika, atkarība no ārzemju bankām utt. Līdz ar to šķiet visai piemēroti atgriezties pie Marksa idejām – nevis lai vedinātu uz nākotnes komunismu, bet lai veicinātu izpratni par to, kāpēc notiek tā, ka cilvēks smagi strādā visu mūžu, bet nomirst nabadzībā. Sarunlekcijā pievērsim uzmanību Marksa teorijām par vērtību, preču fetišismu, bagātības uzkrāšanu un arī tam, kāpēc Markss ticēja neizbēgamai globālai proletariāta revolūcijai. Centīsimies vismaz konceptuāli atšķirt Marksa akadēmisko darbu no šī darba politiskajām sekām. Cikla pēdējā sarunlekcijā arī apkoposim iepriekšējo lekciju atziņas, lai spriestu par to, kāda Latvija varētu izskatīties pēc 100 gadiem. Lekcijas ieraksts.


Sarunlekcijas vadīs pētnieks Andris Šuvajevs un tās norit sadarbībā ar Latvijas universitātes Sociālo zinātņu fakultāti, Eiropas Komisijas programmu SUSPLACE un Latvijas Antropologu biedrību.



©2019 by Latvijas Antropologu biedrība. Created with Wix.com

This site was designed with the
.com
website builder. Create your website today.
Start Now